Zobu kariess – kas tas ir

Zobu kariess ir zināms arī kā zoba bojājums vai caurums. Caurums patiesībā ir zoba audu sabrukšana dažādu baktēriju darbības rezultātā, un tas ir galvenais iemesls, kāpēc zobi tiek zaudēti. Kariess ir viena no izplatītākajām slimībām, ar ko var saskaties jebkura vecuma cilvēks, kuram ir kaut viens zobs. Zoba bojājums var rasties, sākot jau ar pirmo zobu, un, ja tas netiek kontrolēts, tas var attīstīties un progresēt visu pacienta mūžu, kamēr vien ir zobi.

Kariesa iemesli

Mutes dobumā atrodas neskaitāmi daudz baktēriju sugu. Tās akumulējas gan siekalās, gan uz smaganām, gan uz zobiem. Kariesa izraisītājs ir baktērija – Streptococcus mutans. Baktērijas, kas izraisa kariesu, aplicējas uz zoba virsmas, īpaši iedobumos un zoba plaisās, uz smaganu virsmas, smaganu rievās, zoba un plombas savienošanās vietās, uz pārkarēm, tiltiem un pārtikas radītajā aplikumā. Šo baktēriju galvenā izejviela ir ogļhidrāti, īpaši – viegli pārstrādājami cukuri. Pārtikas radītajā aplikumā esošo ogļhidrātu šķelšanas rezultātā baktērijas izdala skābi kā gala produktu. Ilgstošas iedarbības rezultātā skābe noārda zoba struktūrā esošo kalciju un fosfātus, un veidojas zoba caurums.

Kariesa attīstība

Zoba bojājums veidojas, izšķīstot zoba struktūras minerālvielām. Zoba kariesam ir dažādas attīstības stadijas atkarībā no bojājuma dziļuma. Sākotnēji tas attīstās zoba ārējā virsmā – emaljā, bet, tam dziļāk attīstoties, tas bojā arī zoba dentīnu un saknes cementu.

1.stadija – Iniciāls kariess

Agrīna jeb iniciāla kariesa stadijā zoba virsma mehāniski nav bojāta. Skābes darbības rezultātā zoba virsma ir zaudējusi savu caurspīdīgumu, bojājuma virsma izskatās matēti balta vai gaiši brūna.

Simptomi

Zobam nav subjektīvu simptomu, nav arī sāpju.

Ārstēšana

Nav nepieciešama ārstēšana, taču, lai novērstu tālāku kariesa attīstību, nepieciešama remineralizācija – uzlabota mutes dobuma higiēna, zobu kopšanas līdzekļi ar fluorīdiem.

2.stadija – Emaljas kariess

Emaljas kariess ir bojājums, kas lokalizējas vien zoba virsējā slānī – emaljā. Zoba emaljas kariess lokalizējas tikai nelielā vietā.

Simptomi

Nav ne sāpju, ne jutīguma.

Ārstēšana

Zoba ārstēšana atkarīga no katra indivīda kariesa aktivitātes. Pacientiem ar ļoti zemu kariesa aktivitāti mutes dobumā zobu iespējams novērot. Nav nepieciešama tūlītēja ārstēšana. Cilvēkiem ar augstu kariesa aktivitāti rekomendē emaljas kariesu ārstēt.

3.stadija – Dentīna kariess

Kariess attīstījies jau zoba iekšējā slānī, bojājot dentīnu. Zoba dentīna bojājums ir vidēji dziļš vai ļoti dziļš.

Simptomi

Var būt jutība uz aukstu vai saldu.

Ārstēšana

Nepieciešama ārstēšana.

4.stadija – Pulpas kariess

Kariess attīstījies līdz zoba pulpai (nervam), to inficējot. Ne vienmēr liels bojājums ir redzams zoba virspusē. Emalja ir zoba cietākie audi, tāpēc bojājums straujāk attīstās pa dentīnu.

Simptomi

Stipras sāpes ar un bez kairinātāja iedarbības.

Ārstēšana

Nepieciešama endodontiska ārstēšana.

5.stadija – Zobs sabojājies, atstājot vien zoba sakni

Zoba bojājums attīstījies tik plaši, ka zobam palikusi vien zoba sakne. Zoba kronītis (redzamā daļa virs smaganas) ir sabrucis.

Simptomi

Zoba nervs ir nekrotizējies, un zobs vairs nesāp. Zoba saknes ir pakļautas baktēriju iedarbībai. Ja tās inficē zoba saknes galus, veidojas zemsakņu iekaisums (apikāls periodontīts). Šāds iekaisums mēdz smelgt vai stipri sāpēt.

Ārstēšana

Zoba ārstēšana atkarīga no tā, cik ļoti zobs sabojājies. Izņemot visas kariozās masas, jānovērtē, vai zobu iespējams atjaunot ar protezēšanas palīdzību (piemēram, mākslīgā apvalka zoba kroni). Tad nepieciešams zobu endodontiski ārstēt un protezēt. Ja zobu nav iespējams atjaunot, zobs ir jāekstrahē (jāizrauj).

Diagnostika

Kariesa diagnostika notiek zobārsta kabinetā. Sākotnēji zobi tiek apskatīti vizuāli. Kā palīginstruments tiek ņemta zonde, ar kuras palīdzību iespējams konstatēt dažādus emaljas defektus, iedobes vai fisūru (padziļinājumu) kariesu. Kā palīgs diagnostikai var būt dažādas lampas, kuru gaismā var ieraudzīt zobu izmaiņas, kas liecina par par bojājumu. Pilnīgai diagnostikai vienmēr nepieciešams rentgens.

Profilakse

Kariesa attīstību var novērst, samazinot zoba aplikumu un baktēriju daudzumu mutes dobumā. Novēršot

baktēriju izejvielu daudzumu mutes dobumā, automātiski samazināsies baktēriju spēja producēt skābi, kas veicina zoba eroziju. Veicot kvalitatīvu ikdienas mutes dobuma higiēnu, iespējams pilnībā novērst zobu bojāšanos. Divreiz dienā zobus tīrot ar zobu birsti un pastu, zobus diegojot un regulāri apmeklējot zobu higiēnistu, zobi tiek pilnībā pasargāti no baktēriju kaitīgās ietekmes.

Lai stiprinātu zobus, svarīgi izvēlēties sev piemērotus mutes kopšanas līdzekļus. Īpaši bērniem svarīgi lietot mutes kopšanas līdzekļus, kas satur fluorīdus. Tie jāizvēlas atbilstoši vecumam un jālieto, sekojot ražotāja instrukcijai.

Tikpat nozīmīgs veseliem zobiem ir sabalansēts uzturs. Ikdienā nav ieteicams lietot pārmērīgi daudz cukurotu pārtiku. Īpaši kaitīgi ir cukurotie un gāzētie dzērieni un saldumi, kas ir lipīgi un viegli pielīp pie zobu virsmām. Svarīgi ikdienā lietot svaigus augļus un dārzeņus un malkot ūdeni.

Zobārsta Māras Valdmanes komentārs

Būsim atklāti – kariesa kontrole ir ārkārtīgi vienkārša, un zobu tīrīšana ir elementāra procedūra. Bieži savā darbā sastopos ar teikumu: “Man gēnos ir slikti zobi!” Šis teikums ir vien daļēji patiess. Un, pat ja zobu struktūra ir nedaudz vājāka, attaisnojumu jau var viegli atrast. Bet patiesībā tas nozīmē vien to, ka jāstrādā ir divtik rūpīgi, nevis jānoveļ viss uz nepierādītu ģenētiku. Mūsu senčiem objektīvi nevarēja būt tik labi zobi, jo ārstēšanas iespējas nebija tik kvalitatīvas kā mūsdienās. Un, ja zobs vienreiz ir bojāts, tas nekad nevar atgūt savu vesela zoba labo prognozi. Diemžēl šis teikums nereti tiek attiecināts arī uz bērniem. Tā vietā, lai bērnam iztīrītu zobus, visus caurumus noveļ uz ģenētiku un iepotē savu slinkumu ar attaisnojumu. Svarīgi ir nepieļaut bērniem pat pirmā kariesa attīstību, tad arī patstāvīgie zobi būs vairāk aizsargāti. Vecākiem ir jāpārtīra bērna zobi līdz 10 gadu vecumam. Bērniem nav vēl attīstījusies motorika, lai pilnībā kvalitatīvi notīrītu visas zobu virsmas un to padziļinājumus un rieviņas. Par bērna zobiem atbildīgi ir tikai vecāki!

Arī pārtika mūsdienās bieži tiek izvēlēta vienkāršākā, nevis pareizākā. Diemžēl lielveikalu plaukti bērnu acu augstumā ir piebāzti ar saldumiem, un gāzētām indēm. Man ir divi ieteikumi, kā cīnīties ar šo industriju:

• ieviesiet saldumu dienu vienreiz nedēļā. Piemēram, sestdienā katrs izvēlas savu gardumu un apēd. Un šeit uzvarēs ne vien zobi, bet tiks pievārēts kāds lieks kilograms;
• nekad neesmu pieredzējusi savā ģimenē, ka netiek apēsts kāds nomizots ābols vai burkāns. Vakara našķu vietā neslinkojiet, bet grauziet burkānus. Tas ne vien sargās zobus, bet arī palīdzēs attīstīties bērna žokļiem. Atgādinu, ka profilakse vienmēr būs patīkamāka un lētāka par ārstēšanu. Laikus veikt ārstēšanu būs vieglāk nekā tad, kad slimība jau ielaista!